Pacienta tiesības un pienākumi

Pacientu tiesības Latvijā regulē „Pacientu tiesību likums”, kura pamatā ir tiesības uz informāciju, ārstniecību vai atteikšanos no tās, tiesības izvēlēties ārstu vai ārstniecības iestādi, tiesības uz datu aizsardzību. Ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu veselības aprūpi.

1. brīvi izvēlēties ārstu un ārstniecības iestādi profilaksei, diagnostikai, dažādu slimību un traumu ārstēšanai, kā arī rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai;
2. reģistrēties pie primārās veselības aprūpes ārsta; noslēdzot Vienošanos par reģistrāciju vai pārreģistrāciju ģimenes ārsta pacientu sarakstā;
3. mainīt savu primārās veselības aprūpes ārstu, iepriekš vienojoties ar izvēlēto ģimenes ārstu par pārreģistrācijas iespēju;
4. saņemt kvalitatīvu ārstēšanu un aprūpi, kā arī laipnu un cieņpilnu ārstniecības personu izturēšanos;
5. saņemt valsts garantēto ārstniecisko palīdzību saskaņā ar valsts noteikto veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību;
6. saņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību akūtas saslimšanas gadījumā vai hroniskas slimības paasinājuma gadījumā pie sava ģimenes ārsta akūtajā stundā vai ārpus ģimenes ārsta darba laika pie dežūrārsta, kā arī saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību;
7. saņemt informāciju par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām un veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas kārtību, zināt ārstējošo ārstu un citu veselības aprūpes procesā iesaistīto ārstniecības personu vārdu, uzvārdu, amatu, profesiju, specialitāti un kvalifikāciju;
8. saņemt saprotamu informāciju no ārstējošā ārsta par savu slimību, par izmeklēšanas un ārstēšanas iespējām, slimības prognozi, kā arī par iespējamajiem sarežģījumiem izmeklēšanas un ārstēšanas laikā, kā arī skaidrojumu par medicīniskajos dokumentos izdarīto ierakstu satura nozīmi;
9. Uzdodot ārstējošajam ārstam jautājumus un saņemot atbildes pieņemt lēmumu:
9.1  par piekrišanu ārstniecībai vai ārstniecībā izmantojamai metodei, noformējot to rakstiski pēc pacienta vai ārstējoša ārsta pieprasījuma;
9.2  par atteikšanos  no piedāvātās izmeklēšanās vai ārstēšanas, aizpildot veidlapu “Pacienta atteikums no ārstēšanas t.sk. ķirurģiskai ārstēšanas (operācijas), diagnostiskas / ārstnieciskas  manipulācijas vai veselības aprūpes” un apliecinot to ar savu parakstu;
10. saņemt informāciju no sava ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta par slimības ārstēšanai nepieciešamajiem un valsts apmaksātajiem medikamentiem;
11. nepieciešamības gadījumā saņemt nosūtījumu no sava ģimenes ārsta speciālista konsultācijai un/vai stacionārajai ārstēšanai;
12. pieteikt ārsta mājas vizīti, ja veselības stāvoklis neļauj apmeklēt ārstniecības iestādi;
13. iepriekš pieteikt vizīti pie ārsta, vēršoties iestādes reģistratūrā vai pa tālruni, vai izmantojot tiešsaistes pieteikšanas iespējas;
14. uz konfidencialitāti – tiesības uz to, ka informācija par personas veselības stāvokli netiks izpausta trešajām personām;
15. iegūt informāciju par medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām un aizvietošanu ārsta prombūtnē – atvaļinājumu, brīvdienu, komandējumu, mācību laikā;
16. sniegt priekšlikumus AS “Veselības centru apvienība” administrācijai un/ vai poliklīnikas administrācijai par vēlamajiem uzlabojumiem ārstniecības iestādes darba organizācijā;
17. iepazīties ar saviem medicīniskajiem dokumentiem, kas iekļauti medicīniskajos ierakstos un tiek glabāti ārstniecības iestādē, apmeklējot ārstējošo ārstu ārstniecības iestādē;
18. pieprasīt un saņemt izrakstus, norakstus un kopijas normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos bez maksas vai atbilstoši ārstniecības iestādē apstiprinātajam cenrādim;
19. pieprasīt un saņemt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda par dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kas pacienta veselībai nodarīts pēc 2013. gada 25. oktobra, kā arī par ārstniecības izdevumiem, ja ārstniecība bijusi nepieciešama, lai novērstu vai mazinātu pacienta veselībai nodarīto kaitējumu (Atlīdzības prasījuma iesniegums ir iesniedzams Veselības inspekcijai; iesniegumu var iesniegt  klātienē, nosūtot pa pastu (Veselības inspekcija, Klijānu iela 7, Rīga, LV-1012) vai nosūtot uz elektronisko pastu (e-pasta adrese: [email protected]; iesniegumam jāsatur drošs elektroniskais paraksts un laika zīmogs; ar iesniegumu nevar tikt iesniegti dokumenti, kuru oriģināli ir uzrādāmi vai iesniedzami Veselības inspekcijai).

1. Bērnam līdz 14 gadu vecumam:
1.1. veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana pieļaujama, ja viņa likumiskais pārstāvis par to ir informēts un devis savu piekrišanu;
1.2. ir tiesības tikt uzklausītam un atbilstoši savam vecumam un briedumam piedalīties ar ārstniecību saistītā lēmuma pieņemšanā;
1.3. informāciju par bērna veselību mutiski vai rakstiski (izrakstus, slēdzienus, rezultātus u.c.) var saņemt tikai pacienta likumiskie pārstāvji, uzrādot savu personas apliecinošu dokumentu un dokumentu, kas pierāda viņa kā pacienta likumiskā pārstāvja statusu.
2. Bērnam no 14 gadu vecuma ārstniecība ir pieļaujama, ja saņemta viņa piekrišana, izņemot gadījumu, kad pacientam tiek sniegta pirmā vai neatliekamā medicīniskā palīdzība.
3. Ja nepilngadīgs pacients atsakās dot savu piekrišanu ārstniecībai, bet ārsts uzskata, ka ārstniecība ir šā pacienta interesēs, piekrišanu ārstniecībai dod bērna likumiskais pārstāvis.
4. Gadījumus, kad vilcināšanās apdraud pacienta dzīvību un nav iespējams saņemt paša pacienta vai personas, kas pārstāv pacientu, piekrišanu, ārstniecības persona savas kompetences ietvaros veic neatliekamus pasākumus — izmeklēšanu, ārstēšanu, tajā skaitā ķirurģisku vai cita veida invazīvu iejaukšanos. Šādos gadījumos izmeklēšanas un ārstēšanas plānu apstiprina un lēmumu pieņem ārstu konsilijs, izņemot gadījumu, kad sniedzama pirmā vai neatliekamā medicīniskā palīdzība.
5. Nepilngadīgai personai ir tiesības saņemt no ārstniecības personas savam vecumam un briedumam saprotamu informāciju.

! Apmeklējot ārstniecības iestādi veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai jābūt līdzi personu apliecinošiem dokumentiem:

1. Bērna pase, ID karte vai dzimšanas apliecība;
2. Bērna vecāka pase, kurā ir ierakstīts bērns vai
3. Bērna vecāka ID karte / pase bez atbilstoša ieraksta un bērna dzimšanas apliecība ar norādītiem vecāku vārdiem.
Citām personām, kas pavada bērnu ārstniecības iestādē veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, nepieciešams sagatavot notariāli apstiprinātu pilnvaru pārstāvēt bērna likumiskās tiesības un intereses.

Latvijā ikvienam cilvēkam ir arī savi pienākumi:
1. pacienta galvenais pienākums ir rūpēties par savu veselību;
2. Bērnu vecāku pienākums ir rūpēties par bērnu veselību līdz pilngadības sasniegšanai.
3. uzrādīt personu apliecinošu dokumentu vai dokumentu, kas apliecina tiesības pārstāvēt bērna (pacienta) intereses, reģistrējoties ārstniecības iestādēs vai saņemot ārstniecības pakalpojumus, izņemot gadījumu, kad pacientam sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību un viņš sava veselības stāvokļa dēļ nespēj uzrādīt šādu dokumentu;
4. ja veselības stāvoklis to pieļauj, pacientam ir pienākums aktīvi iesaistīties ārstniecības procesā un sniegt ārstam visu informāciju, kas nepieciešama ārstniecības nodrošināšanai:
• par savām slimībām, kas var apdraudēt citu personu dzīvību vai veselību;
• par iepriekš dotajām piekrišanām un atteikumiem attiecībā uz ārstniecību;
• par ārstniecības laikā notikušajām veselības stāvokļa izmaiņām;
5. noslēgt vienošanos par reģistrāciju vai pārreģistrāciju pie primārās veselības aprūpes ārsta (ģimenes ārsta);
6. iepriekš pieteikties pie ģimenes ārsta vai ārsta speciālista uz pieņemšanu;
7. savlaicīgi informēt centra reģistratūras darbiniekus (pa tālruni 8828 vai 67799977 vai izmantojot tiešsaistes iespējas www.epoliklinika.lv) un/vai ārstējošo ārstu par neierašanos uz pieņemšanu iepriekš pieteiktā pieraksta noteiktajā laikā;
8. savlaicīgi pieteikt mājas vizīti un apmaksāt to, ja šis pakalpojumus netiek apmaksāts no valsts budžeta;
9. nodrošināt transportu vai apmaksāt transporta izdevumus ārstniecības personai maksas mājas vizīšu gadījumā (izņemot ģimenes ārsta aprūpes teritorijā dzīvojošajiem pacientiem);
10. savlaicīgi vērsties pie ārsta atkārtotas receptes saņemšanai pastāvīgas un nepārtrauktas slimības ārstēšanās gadījumā;
11. iepazīstināt savu ģimenes ārstu ar iepriekš veiktajiem citu ārstniecības iestāžu konsultantu slēdzieniem, diagnostiskajos palīgkabinetos veikto izmeklējumu rezultātiem un izrakstiem no stacionāriem;
12. savlaicīgi vērsties pie ārsta, lai izvērtētu pārejošu darbspēju zudumu;
13. Ievērot izvēlētās ārstniecības iestādes iekšējās kārtības noteikumus un ārstējošā ārsta vai ārstniecības procesā iesaistītas cits ārstniecības personas norādījumus un rekomendācijas;
14. rakstiski atteikties no gaidīšanas uz plānveida sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu, kuru apmaksa tiek veikta no valsts budžeta līdzekļiem, ja pats vai trešā persona apmaksā attiecīgo veselības aprūpes pakalpojumu;
15. samaksāt par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem kārtībā, kāda noteikta normatīvajos aktos par veselības aprūpes organizēšanu un finansēšanu;
16. īstenojot savas tiesības, pacientam ir pienākums cienīt citu pacientu tiesības.